Žečpospoļitas atdzimšanas ideja

Kā zināms, vēsturei nav vēlējumas izteiksmes. Tātād pārdomu par pagātni vietā, paskatīsim uz tagadni un nākotni.

Divas asiņainas karas atnesa Žečpospoļitai negaidītas sekas un pat labumus. Galvenais brīnums ir ka novājējās Krievija un Vācija zaudēja savu kontroli novadā.

Tiesu sakot, Žečpospoļitas jau arī nav. Viņas vietā radās 5 nacionālas valstis: Baltkrievija, Latvija, Lietuva, Polija un Ukraina. Un ja mes savienojam šos gabalus „Jaunā Žečpospoļitā” (JŽ), mes izbrīnīsimies, tāpēc ka viņas teritorija palielinājās gandrīz divas reizes – no 733 500 (1772 g.) līdz 1 253 696 kv. km (tagad). Izskatas ka neticama ģeopolitiska uzvara! Bet viņa netika izmantojama un tāpēc ir bezjēdzīga.

Esmu drošs, ka Žečpospoļitas atjaunošanas ideja vēl radas. Bet ļoti ticams, ka būs jau vēl: vai Berlīne sāks atgriezt Silēziju, vai Maskava sāks iznīcināt Ukrainu vai pievienot Baltkrieviju...

Bet pieļausim uz īsu brīdi, ka mūsu valstu tautas tagad noļēma apvienoties JŽ. Un redziet, ko mes varētu iegūt:

Valsts	Iedzīvotaji	%	ПPlatība, kv. km	%	IKP* (mljrd.$)	%
Baltkrievija	9 489 000	10%	207 600	17%	119,554	10%
Latvija	2 231 503	2%	64 589	5%	32,346	3%
Lietuva	3 366 357	3%	65 200	5%	52,749	4%
Polija	38 138 000	38%	312 679	25%	685,594	58%
Ukraina	45 999 934	46%	603 628	48%	294,564	25%
Jauna Žečpospoļita	99 224 794	100%	1 253 696	100%	1 184,807	100%

* - IKP - Iekšzemes kopprodukts 2009 gadā, pēc pirktspējas paritātes.

Salīdzinājiet:

Vācija - 82 060 000 cilv., 357 022 kv. km., 2 806 987 mljrd. $
Krievija-141 903 979 cilv., 17 075 400 kv. km., 2 216 390 mljrd. $

Īsas secinājumas ir šadi: abam vēsturiskām pretiniekam būs jārespektē JŽ. Nākamājā neizbeigamā pretstavē mes varesim balstīties uz saviem spēkām, nekā uz spokainām Budapeštas solījumiem. Vispār, par eiropeisku garantiju vertību var pastastīt poļi – piemēram, par 1939 g. angļu-franču palidzību.

Protams, vislabāk būs nepielaist kara pretstaves ar Krieviju un Vāciju. Īpaši ar kodolieroču Krievijaj. Jāievēr visus apstakļus – no krievu kopienas ticībām līdz Kaliningrada jautajumam.

Bez ārējām izaicinājumām būs arī iekšejie draudi. Vispirms tas ir kādu specifisku regionu problēma, Viļņas novadai līdzīgi. Reliģijas jautajums arī jāņem vērā, kaut gan viņam tagad nav tāda asuma, kā XVII gadsimtā. Ticīgu vairums JŽ būs katoli, pareizticīgu – mazāk nekā 40%, protestantu un uniatu – acīm redzams mazākums.

Jaunai zemei būs spēcīgs ekonomisks potenciāls: ar triljonu IKP var palaist kosmosa pavadoni. Pie tam, bagātas derīgu izrakteņu atradnes, dažada rūpniecība, audzelīgas zemes, izeja divos jūros, kontrole uz gandrīz visu Rietumu-Austrumu tranzītu...



Bet ekonomiskas problēmas laikam gan ir galvenais kavēklis normālai Jaunas Žečpospoļitas funkcionēšanai. Vai labāk attīstītas rietumu regioni piekritīs vilkt atpalicēju austrumus? Vai visa JŽ spēs palielināt savu IKP vismaz divreiz, lai sacentos ar spēcīgiem kaimiņiem?

Uzvarēt minētas problēmas var tikai lunkana vadīšanas sistēma, kurā savienojas centralizācija un pašvaldība. Bet jūs jau atšķērdāties, ka es par savu mīļotu monarhiju. Tikai karalis (imperators?) var dot nepieciešamu noturību valstij un nodrošināt mūsu brivības.

Vēsturei nav vēlējumas izteiksmes. Futūristiskām prognozēm arī nav lielas vērtības. Bet ja vairāki cilveki ar ticību sirdī cenšos konkretā nakotnē, Dievs viņiem palīdz.

Jaunas Žečpospoļitas ekonomika

Lasītājs var uzdot loģisku jautajumu: ko jauna Žečpospoļita var piedavāt savām tautām, izņēmot romantiku un garu? Es pamēģināju to atbildēt ekonomiskā plāksnē, jo vairāk, tāpēc ka tā ir mana profesionāla specializācija.

Pēc auksta kara nobeigumam vareni kaimiņi ātri nospieda uz ceļiem bijušas Žečpospoļitas ekonomiku. No vienas puses, Krievija vilc lielu naudu par enerģētiskiem resursiem (starp citu, Krievijas atradnes tika izbagarētas par visam PSRS). No otras puses, Eiropeiska Savienība iznīcināja visu mūsu rūpniecību, enerģētiku un lauksaimniecību, lai vieglāk uztieptu savus preces un pakalpojumus. Lejāk ir 2009 g. CID dati par importu un eksportu, ASV dolāru miljardi:

Valsts	Imports	Eksports	Tirdzniecības bilance	Arējs parāds
Baltkrievija	22,400	18,040	-4,360	17,08
Latvija	8,849	6,721	-2,128	38,01
Lietuva	15,630	14,680	-0,950	36,43
Polija	141,700	134,700	-7,000	201,20
Ukraina	45,580	41,490	-4,090	88,92
Jauna Žečpospoļita	234,159	215,631	-18,528	381,64

Kopējs arējs parāds ir salīdzinoši mazs – Vācijaj vai Norvēģijaj viņš ir daudz lielāks. Bet, atšķirībā no viņām, visām jaunas Žečpospoļitas valstīm ir arējas tirdzniecības negatīva bilance. Bilances sleja nesaudzīgi rāda, ka mūsu valstis ātri slēja līdz bankrotam, bet viss novads zaudē gandrīz 20 miljardu ASV dolāru ik gadu!

Bet vai tas var būt citadi, ja citi neļauj mums strādāt, radīt preces un pārdot viņus? Piemēram, Eiropeiska Savieniba netaupa krāsainu papīru, lai Baltijas zemēs gridas aizaugtu un enerģētika likvidētos. Krievija nobloķē naftas vadus, lai naftas pārstrādāšanas rūpnīcas nestrādātu un rūpnīcas tiktu bankrotiem. Vienlaikus abi monstri veic ekonomisku šantāžu un ļoti negribīgi pieļauj mūsu precēm pārdoties savos tirgos. Piemēram, Brazīlijas gaļa krieviem ir garšīgāka nekā Polijas gaļa. Kā rezultāts, mūsu bezdarbnieku armijām jāemigrē un celt ar savam kurpim Krievijas un Eiropas ekonomiku, kamēr mūsu Tevzeme iet bojā nabadzībā...

Neviena mūsu valsts atsevišķi neizeja no šā bēdīga stavokli, un tam nav nekādu priekšnoteikumu. Taču ni Briseli, ni Maskavu mūsu labklājiba un drošība neinteresē. Un tas ir normāli! Kurnēt pret viniem ir pielīdzināties Haiti iedzīvotājiem, kuri sūdzē pret mazu palidzību.

Un tagad visgalvenākais jautājums: vai jauna Žečpospoļita palīdzes kopt ar šādas problēmas? Es domaju, ka protams ja – jo tikai mes pati var būtiski sev palīdzēt.

Vispirms – šoks: no kopēja importa (234 mljrd. ASV dolāru – redzēt iepriekšēju tabulu) tirdzniecība starp Žečpospoļitas valstīm nesasniedz pat 20 miljardu!

Man liekas, ka tas ir nekaunīgs noziegums pret mūsu tautām. Acīm redzams, ka tik optimizacija iekšajā tirdzniecība var dot Žečpospoļitai pozitīvu maksājumu bilanci.

Bet šis ir tikai pirmais solis. Atkal ar CID palīdzi analizēsim, no kādām valstīm Žečpospoļita importēja visvairak 2008 gadā:



Mes redzam, ka 42% ir no Krievijas un Vācijas. Tas nozimē, ka mūsu novads no savas kabatas maksā ik gadu 92 mljrd. $... divam savam vēsturiskam pretiniekām! Man liekas, tas ir valsts drošības jautajums, un pie tam viņam ir ārkārtīgs svarīgums. Ko Žečpospoļita varētu šeit grozīt?

Par krievu importu:

1) Apkures vajadzībām steidzami pāriet no krievu naftas un gāzes uz poļu un ukraiņu ogli.
2) Nedarīt muļķības ar jaunu atomelektrostaciju būvniecību, jo ukraiņu AES un GES var nodrošināt visa novada elektroenērģijas vajadzības.
3) Pārorientēt mašinbuvētājus uz ukraiņu melnu metalurģiju.
4) Visam novadam jāstrādā uz perspektīvām projektam: vēja enerģētika un sērūdeņraža ieguve Melnā jūrā.

Par vācu importu:
1) Importa aizvietošana ar savām precēm.
2) Aizliegums importēt gatavas precēs.
3) Importēt tikai tehnologijus.
4) Diversificēt importu ar otru Eiropas valstu palīdzi.

Kaut kas savieba seju „importa aizvietošanas” deļ? Ja, es pasvītro, ka šājā etapā Žečpospoļītai vienkarši nepieciešāma nosvārta autarkīja. Jo vairāk, tāpēc ka mes neesam sliņķi vai bezročī. Ja jūs neticēt – pētiet jaunas Žečpospoļītas ekonomisku karti. Tā ir sagatavota no padomju datiem, jo nekas nepielikas kopš tā laika (uzklikšķiniet, lai atvertu bildi – 1,7 MB):



Es došu tikai īsu uzskatījumu no visas varenības, kas mums ir, bet ko mes neizlietojam ar savstarpēju labumu:

- Viss smagās un vieglas rūpniecības klāsts, kuģu būve, lidmašinu un pat raķešu ražošana, vieglu automobiļu, kravas automobiļu, autobusu, vilcienu, komunālas, laiksaimniecības, noliktavas tehnikas ražošana, dažādas ķīmiskas, būves, optikas un kokapstrādāšanas rūpniecības.
- Eiropas visaudzelīgākā melnzeme, liellopkopība, zvejniecības saimniecība, lieli meža masivi.
- Dažādi derīgi izrakteņi – tik nafta un krāsaini metali ir trūkumā.
- Augsti kvalificēti intelektuāli kadri (ko vvērts tikai viens ofšor programēšanas tirgus), strādīgi darbinieki un zemnieki.
- Kamēr nesagrauta zinātne un kararūpniecības komplekss.
- Un visbeidzot, Baltijas un Melnas jūras pludmales, Krimas un Karpašu kalni, baltkrievu meži un ezeri, kuri Dievs Pats paredzēja turismam un veselības kopšanai.

Mums tikai jālieto šo bagatību, optimizēt un iesiet ekonomiku vienā organismā. Tikai kopējs augstākais Kungs var šo uzdarīt, kurš piespiedīsi oligarhus rūpēties ne tikai par savu zuteni un būs drošam garantam arējiem investoriem.

Bez tam, kopējs Monarhs-Kungs atvēstēs vispārvalstiski perspektīvi projekti, koncentrēs finanšu, zinātnisku, cilvēku un rūpniecības potenciālu viņu risinājumam. Virsmā ir šadas lietas kā:

1) Automobiļu, dzelzceļu, jūras, upes, cauruļvadu, elektrisku, gaisa un informacijas Austrumi-Rietumi un Ziemeļi-Dienvidi kanālu būvniecība ar specializētu infrastrukturu un servisu. Mūsu novadam nevajag veidot kavēkļus tranzītam, bet turpretī, visadā veidā viņu rosināt, jo tas ir viens no galveniem valūtu avotām.
2) Alternatīva enerģētika un otras importa aizvietošanas programmas.
3) Kopēji zinātniski centri, investīcijas fundamentālā un praktiskā sfēros.
4) Atpalicēju saimniecības nozaru, medicīnas, izglitības modernizēšana un diferencēšana.
5) Efektīvu saimniecibas un valsts vadītāju sagatavošana.

Šie un otri projekti tiktu par mūsu ekonomikas lokomotīvi, dotu darbu simtiem tūkstošu cilvēku, un nakotnē tiktu pastaviga valsts ienākuma avotam.

Tas ko es rakstu nav jaunatradums. Tas viss bija acīm redzams daudzām cilvēkām jau 80-u gadu beigā. Zianon Pazniak tad nosaucīja šo projektu BMS (Baltijas-Melna Jūra Sadraudzība). Divdesmit gadi tika zaudēti – didesmit vislabākie gadi, kāmēr Krievija un Vācija bija pārāk vājas lai jauktos mūsu lietos. Tagad pasaules krīze, varbūt, mums dod vēl vienu iespēju. Nenokavēt ir mūsu uzdevums.

Avots: aliaks

Latviešu	Dzīvot kopā -	Па-беларуску
Lietuviškai		По-русски
Polska	mūsējs liktenis	Українською